Centrālā tirdzniecības nodokļa (CST) pilna forma Nozīme un funkcijas

Pilna CST forma - centrālais tirdzniecības nodoklis

Pilna CST forma ir Centrālais tirdzniecības nodoklis. CST var definēt kā nodokli, ko Indijas centrālā valdība iekasē par preču un pakalpojumu starpvalstu pārdošanu, un šāda veida nodokļi nav piemērojami importam vai eksportam vai pārdošanai, kas tiek veikti vienā štatā, un tas ir nepieciešams jāmaksā valstī, kurā tiek pārdotas preces vai pakalpojumi.

Iespējas

Centrālā tirdzniecības nodokļa iezīmes ir šādas:

  • Centrālais tirdzniecības nodoklis ir nodoklis, ko iekasē par preču un pakalpojumu pārdošanu. Indijas centrālā valdība iekasēja CST.
  • Centrālais tirdzniecības nodoklis nav attiecināms uz pārdošanu, kas tiek veikta noteiktā štatā, un tas neattiecas uz preču importu vai eksportu.
  • Tas attiecas tikai uz starpvalstu tirdzniecību. To uzrauga katras valsts tirdzniecības nodokļa nodaļa.
  • Centrālais tirdzniecības nodoklis ir jāmaksā valstī, kurā tirdzniecība faktiski notiek.
  • Valsts, kas iekasē centrālo tirdzniecības nodokli par starpvalstu tirdzniecību, saglabās to pašu.
  • Centrālo tirdzniecības nodokli aprēķina un iekasē tirdzniecības nodokļa virsnieks. Tos var uzskatīt par netiešu nodokli, ko iekasē no klientiem. Tas ir piemērojams visā Indijā.
  • Lai veiktu starpvalstu tirdzniecības darījumus, dīleriem jābūt reģistrētiem dīleriem, un viņiem ir jāuzrāda reģistrācijas apliecība katrā uzņēmējdarbības vietā.
  • Tie neparedz nekādus atbrīvojuma ierobežojumus.
  • CST likums klasificē preces kā deklarētās preces un citas preces. Deklarētajām precēm uzliktie nodokļi ir mazāki nekā nodokļi, kas uzlikti citām precēm.
  • Indijas centrālā valdība ir izstrādājusi CST likumu, taču tas arī dod štatu valdībām tiesības pārformulēt noteikumus, kur vien tas ir piemērots.

Mērķi

Centrālā tirdzniecības nodokļa mērķi ir šādi:

  • Konstruējiet un sniedziet principus, lai noteiktu, vai notiek pārdošana:
    • Starpvalstu tirdzniecība vai
    • Preču imports vai eksports no Indijas vai
    • Ārpus konkrētas valsts tirdzniecības.
  • Ceļvedis par nodokļu iekasēšanu, iekasēšanu un sadali starpvalstu tirdzniecībā.
  • Klasificējiet preces kā deklarētās vai citas preces. Deklarētās preces ir preces, kuras starpvalstu tirdzniecībā tiek uzskatītas par īpašu nozīmi. Deklarētajām precēm uzliktais nodoklis ir mazāks, bet citām precēm - lielāks.
  • To mērķis ir arī atrisināt un atrisināt strīdus, kas rodas starpvalstu tirdzniecībā.
  • CST arī nodrošina nodokļu iekasēšanu, ja uzņēmums gatavojas likvidācijai vai nonāk tās likvidācijā.

CST noteikumi

Indivīdam ir jāievēro šādi CST noteikumi, ja viņš vai viņa veic starpvalstu tirdzniecību:

  • Viņam jābūt reģistrētam tirgotājam.
  • Dīlerim jāiesniedz A veidlapa, lai pieteiktos un reģistrētos sadaļā Sec. CST likuma 7. pants. Īpašniekam ir jāapstiprina veidlapa, un attiecīgajai iestādei tā arī jāpārbauda.
  • Ja pretendentam konkrētā štatā ir vairākas uzņēmējdarbības vietas, jāiesniedz tikai viena veidlapa.
  • Tirgotājam ir jāglabā reģistrācijas apliecība galvenajā uzņēmējdarbības vietā un obligāti jāuzrāda tā kopijas citās uzņēmējdarbības vietās.
  • Pieteikuma iesniedzējam būs jāmaksā, izmantojot tiesas nodevas zīmogus, ja viņš pazaudē reģistrācijas apliecību un vēlas saņemt tās kopiju.

CST darījumu veidlapas

Dīleri pircējiem un pārdevējiem izsniedz darījumu veidlapu veidu:

  • C forma: Pircējs starpvalstu tirdzniecībā ir tiesīgs saņemt preces par koncesijas likmi, ja viņš vai viņa iesniedz pārdevējam C veidlapu.
  • D forma: valdība, kas atrodas iepirkumu frontē starpvalstu tirdzniecībā, ir tiesīga saņemt preces par koncesijas likmi, ja tā iesniedz pārdevējam D veidlapu.
  • E1 veidlapa: tirgotājs, kurš pirmo reizi piedalās starpvalstu darījumos, ir atbildīgs par E1 veidlapas izdošanu.
  • E2 veidlapa: tirgotājs, kurš otro reizi piedalās starpvalstu darījumā, ir atbildīgs par E2 veidlapas izdošanu.
  • H forma: H veidlapu izsniedz eksportētie, iegādājoties preces.
  • I forma: I veidlapu izsniedz tirgotājs, kas atrodas SEZ vai Speciālajā ekonomiskajā zonā.

Centrālā pārdošanas nodokļa likme

CST likmes ir šādas:

  • C forma: Centrālā tirdzniecības nodokļa likme starpvalstu tirdzniecībai reģistrētam tirgotājam būtu zemākā no abām:
    1. 4 procenti, vai
    2. Vietējā tirdzniecības nodokļa likme
  • Ja uz tirdzniecību attiecas vietējie tirdzniecības nodokļa likumi, tad par to pašu atbrīvo nodokli arī no CST.
  • D forma: Centrālā tirdzniecības nodokļa likme starpvalstu tirdzniecībai valdībai būtu zemākā no abām:
    1. 4 procenti, vai
    2. Vietējā tirdzniecības nodokļa likme
  • Deklarētās preces: Centrālā tirdzniecības nodokļa likme starpvalstu preču pārdošanai, kurām ir īpaša nozīme, vai deklarētām precēm, ja nav C vai D veidlapas, būs divkārša vietējā preču tirdzniecībā piemērojamā nodokļa likme.
  • Citas vai nedeklarētas preces : Centrālā pārdošanas nodokļa likme citu vai nedeklarētu preču starpvalstu pārdošanai būtu augstākā no abām:
    1. 10 procenti vai
    2. Piemērojamā vietējā tirdzniecības nodokļa likme.

Secinājums

CST nozīmē Centrālais valsts nodoklis. Tas ir nodoklis, ko par preču pārdošanu iekasē valsts centrālā valdība. CST nodarbojas tikai ar starpvalstu tirdzniecību vai tirdzniecību un neattiecas uz tirdzniecību štatā vai preču eksportu vai importu. To regulē katras valsts tirdzniecības nodokļa nodaļa. Centrālais tirdzniecības nodoklis ir jāmaksā valstī, kurā faktiski notiek tirdzniecība. C forma, D forma, E1 forma, E2 forma, F forma, H forma un I forma ir CST izmantotās formas.

Interesanti raksti...