Apgrozāmā fonda nozīme
Apgrozāmais fonds ir fonds, kas izveidots īpašam mērķim, ko izmanto, lai piešķirtu aizdevumus dalībniekiem vai tiktu iztērēts vai ieguldīts konkrētam mērķim ar nosacījumu, ka atmaksas, pabalstus vai ienākumus no fonda var atkal izmantot tikai šiem mērķiem. To bieži izmanto jaunattīstības valstīs, lai sniegtu kredītu, ti, naudu aizņēmējiem, kuri vēlas uzņēmējdarbību vai citus mērķus, un šo jēdzienu bieži izmanto bezpeļņas organizāciju gadījumā.
Paskaidrojums
- Apgrozāmais fonds ir izveidots konkrētu darbību veikšanai, un šī fonda galvenā priekšrocība ir tā, ka to var atkārtoti aizdot vai izlietot. Šī fonda pamatideja ir fonds vai naudas dublējums, kas joprojām ir pieejams organizāciju darbību finansēšanai. Tas cirkulē starp fondu un dalībniekiem.
- Sākotnējais šī fonda ieguldījums nāk no tā dalībniekiem, ti, ar sākotnējo ieguldījumu fondā nevalstisko organizāciju gadījumā. Valdības organizāciju gadījumā tā nāk no valsts (centrālās vai valsts) valdības, bet bezpeļņas organizāciju gadījumā - no ziedotājiem.
Kā darbojas apgrozības fonds?
- Sākotnējo apgrozāmo līdzekļu aizdevumu izsniedza tās locekļi vai ziedotāji, valdība vai trešā puse. Tad šis fonds tiek vai nu piešķirts kādam no tā dalībniekiem, kam nepieciešama nauda, ja fonda dibināšanas iestāde pretī iekasē procentus pēc nominālās likmes vai zemākas par tirgus likmi. Vai arī fondu var ieguldīt dažās īpašās darbībās; vai arī to var iztērēt noteiktam mērķim, kas ilgtermiņā dod labumu. Tiem, kas bija nodrošinājuši sākotnējo fonda ieguldījumu, tiek piešķirti procenti arī par ieguldīto naudu.
- Procenti var būt nominālā likme vai zemāka par tirgus likmi. Gada beigās vai pēc noteikta perioda aizņēmējs atdod fondu aizdevējam, ti, fonda dibināšanas iestādei. Atkal fonds tiek piešķirts citam labprātīgam aizņēmējam vai ieguldīts vai iztērēts. Tādā veidā notiek fonda rotācija, un fonda dibināšanas iestāde gūst ienākumus no fonda, kas ir starpība starp procentiem, kas iekasēti no aizņēmēja, un procentiem, kas piešķirti dalībniekiem, ti, ieguldītājiem, un šie ienākumi tiek izmantoti dalībnieku labklājībai.
- Fondu dibināšanas iestādei ir jāiegūst juridisks statuss ar skaidriem noteikumiem un nosacījumiem starp fonda dibināšanas iestādi un tās dalībniekiem. Arī juridiskais statuss vairo ieguldītāju ticību tam, ka viņu nauda ir drošās rokās un to nevar ļaunprātīgi izmantot. Pēc juridiskā statusa noteikšanas ir jāievēro likumā noteiktās un citas juridiskās prasības, kas attiecas uz fondu.
- Bezpeļņas organizācijās dažreiz ziedotājs naudu piešķir bezpeļņas organizācijas vadošajai iestādei un norāda, ka tā jāizmanto tikai īpašam mērķim, piemēram, ēkas renovācijai utt. Līdz šī mērķa uzsākšanai vadošā iestāde iegulda fondu, un ienākumi tiek ieskaitīti tikai fondam, un pēc tam tie ir jāizlieto paredzētajam mērķim.
Vadība un administrācija
- Kā tika apspriests iepriekš, fondu juridiska atzīšana palielina ieguldītāju ticību; tāpēc ir nepieciešams juridiski atzīt fondu un ievērot visas normas, kas attiecas uz finansējumu juridiskā statusa uzturēšanai. Bet dažreiz dažas fondu dibināšanas iestādes fondu nelegalizē, un šāda veida fondus sauc par neformāliem apgrozības fondiem.
- To pārvalda vadošās iestādes, ko dēvē par vadības komandu, par kuru lēmuši fonda locekļi ir likumīgi atzīts fonds, visi ziņojumi ir jāiesniedz reģistrētajai iestādei. Fonda revīzija kļūst būtiska, un revīzijas ziņojuma un citu ziņojumu, piemēram, iemaksu saraksta, iemaksu apjoma, kvīšu un maksājumu pārskata uc iesniegšana jāiesniedz fonda reģistrētajai iestādei. Fonda gada pārskati un gada pārskati jānosūta arī fonda dalībniekiem.
- Neformālā apgrozības fonda gadījumā ziņojums nav jāiesniedz, jo tas nav reģistrēts. Bet ieteicams veikt revīziju un nosūtīt ziņojumu dalībniekiem. Tomēr aizņēmēja bankrota iespējas ir lielas; līdz ar to nav naudas garantijas.
Struktūra
- Apgrozāmo fondu izveido tā dalībnieki, kuri izmanto līdzekļus kādam konkrētam mērķim. Tad locekļi izlemj par tās pašas vadošo iestādi, kā arī izlemj, vai likumīgi atzīt fondu.
- Pēc tam no dalībniekiem tiek savākti sākotnējie fonda ieguldījumi, un pēc tam fonds tiek piešķirts dalībniekam, kuram nepieciešams un kurš vēlas aizņemties ar norunātiem noteikumiem. Gada beigās ieguldītājiem tiek uzrādīti procenti, un auditētie gada pārskati tiek nosūtīti arī investoriem.
- Juridiskā apgrozības fonda gadījumā ir jāievēro visas likumā noteiktās prasības, un visa dokumentācija, kas attiecas uz finansējumu, jāiesniedz reģistrācijas iestādei.
Ilgtspējība
Apgrozāmā fonda darbība periodiski jāuzrauga. Parasti tas kļūst pašpietiekams pēc noteikta perioda, taču faktori, kas ir atbildīgi par tā neveiksmi, ir inflācija, procentu ienākumu un izdevumu nelīdzsvarotība, saistības, pamatīgi juridiskie izdevumi utt. Pareiza fonda pārvaldība un ātra izmaksu atgūšana rada īpašumtiesību sajūta un finansiālā dzīvotspēja un palielina ilgtspēju un ticību
Svarīgums
Apgrozāmais fonds ir būtisks tā aizņēmējiem, jo viņi saņem vieglu un ērtu finansējumu. Tāpat tas ir svarīgi lietotājiem, jo viņi nepieciešamības gadījumā saņem ieguldījumu atdevi un aizņemšanās iespēju un arī par pieņemamām likmēm. Bezpeļņas organizāciju gadījumā tas ir būtiski, jo tās saņem aizņēmēja sniegto līdzekļu atdevi, un to izmanto arī šim konkrētajam mērķim. Ja pareizi pārvaldīti, apgrozāmie fondi veido pašpietiekamību.
Secinājums
Apgrozāmo fondu ieguldītāji izveido kādam konkrētam mērķim. Sākotnējais fonda ieguldījums tiek iekasēts no dalībniekiem, un dalībnieki izlemj vadošo iestādi, un vadošā iestāde izlems, vai aizdot līdzekļus, ieguldīt fondu vai tērēt fondu kādam konkrētam mērķim. Viņi arī izlemj, vai fondam jābūt juridiski atzītam vai nē, arī ar dalībnieka piekrišanu. Fondu ilgtspēja ir atkarīga no dalībniekiem un vadības. Ja fonds tiek pareizi pārvaldīts, pēc noteikta perioda tas kļūst pašpietiekams.
