Ekonomiskās nevienlīdzības definīcija
Ekonomiskā nevienlīdzība attiecas uz nevienlīdzību bagātības sadalījuma un iespēju ziņā starp cilvēkiem, kas pieder dažādām grupām, kopienām vai valstīm. Tā pieaugošā tendence norāda uz lielāku atšķirību, ko var atbilstoši izteikt ar klišeju: “bagātie kļūst bagātāki, bet nabagi - nabadzīgāki. Citiem vārdiem sakot, tas atspoguļo pieaugošo aktīvu vai ienākumu plaisu starp bagātākajiem un nabadzīgākajiem sabiedrības slāņiem.
Ekonomiskās nevienlīdzības veidi
Lai arī dažādas īpašības var veicināt cilvēka ekonomisko stāvokli, ienākumi, atalgojums un bagātība tiek uzskatīti par vispiemērotākajiem faktoriem, kas iekapsulē personas ekonomisko stāvokli sabiedrībā.
- Ienākumu nevienlīdzība - ienākumu nevienlīdzība attiecas uz ienākumu atšķirību apmēru grupas cilvēku vidū. Šajā gadījumā ienākumos nav tikai nauda, kas saņemta no darba. Drīzāk visi ienākumi, kas nopelnīti algās, atdevē no ieguldījumiem, procentiem par noguldījumiem, dividendēm no pašu kapitāla, īres maksājumiem utt.
- Atalgojuma nevienlīdzība - atalgojuma nevienlīdzība nedaudz atšķiras no ienākumu nevienlīdzības, jo darba samaksa ietver no darba saņemto maksājumu, kas var būt stundas, nedēļas, mēneša, gada griezumā. Šajā gadījumā alga var ietvert arī prēmijas.
- Bagātības nevienlīdzība - bagātības nevienlīdzība norāda uz atšķirību attiecībā uz kopējiem aktīviem, kas pieder privātpersonai vai mājsaimniecībai. Šie aktīvi ietver arī finanšu aktīvus, privātās tiesības uz pensiju un īpašumu.
Kā tiek mērīta ekonomiskā nevienlīdzība?
To mēra, izmantojot sekojošo:
- Džini koeficients - Džini koeficients palīdz noteikt nevienlīdzību visā sabiedrībā kopumā, nevis tikai dažu konkrētu ienākumu grupu starpā. Džini koeficients 1 norāda uz maksimālo nevienlīdzību, kas nozīmē, ka visi ienākumi nonāca vienai personai un neviens cits neko nedabūja. Turpretī Džini koeficients 0 norāda uz minimālo nevienlīdzību, kas nozīmē, ka ienākumi sabiedrībā ir vienādi sadalīti. Jo mazāks Džini koeficients, jo mazāka ir nevienlīdzība.
- Palmas koeficients - Palmas koeficients ir tāda veida koeficients, kas salīdzina sabiedrības top 10% ienākumu daļu ar sabiedrības apakšējo 40% ienākumu daļu. Sabiedrībās ar zemāku nevienlīdzību šī attiecība ir mazāka par 1, kas nozīmē, ka šīs sabiedrības 10% labākie nenopelna vairāk kā apakšējie 40%. No otras puses, sabiedrībās ar augstu nevienlīdzību Palmas koeficients var sasniegt pat 7. Jo zemāka Palmas attiecība, jo mazāka ir nevienlīdzība.
Ekonomiskās nevienlīdzības piemēri
Zemāk ir daži piemēri -
1. piemērs
Ņemsim piemēru trīs valstu (Austrālijas, Kostarikas un Izraēlas) Džini koeficientam 2018. gadam. Komentējiet valstu ekonomisko nevienlīdzību, pamatojoties uz Džini koeficientu.
Avots - data.oecd.org
No iepriekš minētās tabulas redzams, ka Austrālijā un Kostarikā ekonomiskā nevienlīdzība ir mērena (Džini koeficients tuvu 0,3). Vienlaikus Izraēlai tas ir salīdzinoši sliktāk ar Džini koeficientu, kas ir tuvu 0,5.
2. piemērs
Ņemsim piemēru par šo pašu trīs nāciju Palmas koeficientu 2018. gadā. Komentējiet tautu ekonomisko nevienlīdzību, pamatojoties uz Palmas koeficientu.
Avots - data.oecd.org
Iepriekš sniegtā tabula liecina, ka Austrālijā un Izraēlā ekonomiskā nevienlīdzība ir mērena (Palmas attiecība nedaudz virs 1,0), savukārt Kostarikā tā ir salīdzinoši sliktāka ar Palmas koeficientu tuvu 3,0.
Ekonomiskās nevienlīdzības cēloņi
- Alga brīvajā tirgū ir pieprasījuma pēc darbam nepieciešamo prasmju funkcija. Prasmju līmeņu atšķirība rada atalgojuma atšķirības.
- Izglītības līmeņu atšķirība ietekmē arī spēju nopelnīt.
- Tehnoloģiju pieaugums ir izskaucis elementārus darbus, kuriem nepieciešama pamata prasmju kopa, kā rezultātā bezdarbs.
Efekti
- Veselības un sociālās problēmas ir sliktākas valstīs ar lielāku ekonomisko nevienlīdzību.
- Sociālie rādītāji, piemēram, izglītības rādītāji, paredzamais dzīves ilgums un iedzīvotāju uzticēšanās, valstīs ar lielāku ekonomisko nevienlīdzību ir zemi.
- Lielākas nevienlīdzības dēļ bieži pieaug parāda slogs.
- Daži pētījumi liecina, ka augsta ekonomiskā nevienlīdzība ietekmē izaugsmi ilgtermiņā.
- Sabiedrības ar augstu nevienlīdzību cieš no augstāka noziedzības līmeņa un nestabilas politiskās vides.
Ieguvumi
- Eksperti uzskata, ka pieaugošais nevienlīdzības līmenis īstermiņā var veicināt ekonomikas izaugsmi.
- Dažos gadījumos lielāka ekonomiskā nevienlīdzība paver ceļu taisnīgākam bagātības sadalījumam.
