Kas ir brīvās tirdzniecības zona?
Brīvās tirdzniecības zona ir tirdzniecības nolīgumi, kurus var noslēgt reģionālā mērogā vai kā tirdzniecības blokus, saskaņā ar kuriem nav šķēršļu definētu preču un pakalpojumu importam, kā arī to eksportēšanai noteiktā apgabalā starp šāda nolīguma dalībvalstīm. Starp populārajiem brīvās tirdzniecības piemēriem ir Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgums (NAFTA).
Vēsture
Brīvās tirdzniecības zonas pamatā ir vienošanās starp nācijām, kas apvienojas, lai izveidotu kopēju platformu reģiona attīstībai, tirdzniecības attiecību sekmēšanai, izmantojot preču un pakalpojumu brīvu apriti, tādējādi radot plašas iespējas visiem tās locekļiem. Jēdziens iet tālu atpakaļ un balstās uz pieņēmumu, ka katrai nācijai ir noteiktas priekšrocības attiecībā uz konkrētām precēm vai pakalpojumiem salīdzinājumā ar citām. Ļaujot katrai dalībvalstij brīvi tirgot preces un pakalpojumus savā starpā, tas optimāli izmanto relatīvo efektivitāti un izmaksu optimizāciju, kā arī reģionālo attīstību.
Brīvās tirdzniecības zonas piemēri
Lai veicinātu reģionālo izaugsmi, tiek izveidota daudz brīvās tirdzniecības zonu. Daži no populārākajiem ievērības cienīgajiem brīvās tirdzniecības apgabaliem ir uzskaitīti zemāk:
- Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgums (NAFTA): tas tika izveidots 1994. gadā un novērš lielāko daļu tirdzniecības šķēršļu ieguldījumiem starp Kanādu, Meksiku un Amerikas Savienotajām Valstīm.
- Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (ASEAN): tā tika izveidota 1967. gadā un tās galvenais mērķis bija ekonomiskā izaugsme un tās valstu, proti, Indonēzijas, Malaizijas, Singapūras, Taizemes un Filipīnu, tirdzniecības attīstība.
- Dienvidu kopējais tirgus (MERCOSUR): tas tika izveidots 2002. gadā ar lielākajām valstu pusēm, tostarp Argentīnu, Brazīliju, Paragvaju, Urugvaju un Venecuēlu, ar galveno mērķi - tās dalībvalstu reģionālo attīstību.
- Āfrikas kontinentālās brīvās tirdzniecības zona (AFCFTA): tā tika izveidota 2018. gadā un ir nesenā brīvās tirdzniecības zona, un tajā galvenokārt ietilpst visas Āfrikas valstis (līdz šim 29 valstis), lai veicinātu preču un pakalpojumu brīvu apriti dalībreģionā.
- Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija (EBTA): tā tika izveidota 1960. gadā, un tajā ietilpst Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice kā dalībvalstis, kuru galvenais mērķis ir veicināt brīvo tirdzniecību starp tās dalībvalstīm un reģionālo izaugsmi un ekonomisko attīstību.
Brīvās tirdzniecības zona pret kopējo tirgu
Zemāk ir minētas atšķirības starp abām.
| Pamats | Brīvās tirdzniecības zona | Kopējais tirgus | ||
| Definīcija | Saskaņā ar šo darbaspēka un kapitāla kustību dalībvalstis ir ierobežotas; tomēr preču un pakalpojumu tirdzniecībai nav ierobežojumu. | Saskaņā ar to darbaspēks un kapitāls var brīvi pārvietoties starp dalībvalstīm; tomēr ekonomisko politiku katra dalībvalsts īsteno neatkarīgi. | ||
| Piemēri | Populāri piemēri ir NAFTA utt. | Populāri kopīgā tirgus piemēri ir Karību jūras reģions un kopējais tirgus (CARICOM). | ||
| Tirdzniecība ar citām valstīm (kas nav dalībvalstis) | Šajā jomā katrai dalībvalstij var būt atšķirīga tarifu tirdzniecības struktūra tirdzniecībai starp ārpuskopienas valstīm. Piemēram, ja A, B un C valstīm ir noslēgts brīvās tirdzniecības līgums un A un B valstīm notiek tirdzniecība ar D valsti (kas nav dalībvalsts), tām var būt atšķirīga tarifu tirdzniecības struktūra ar D valsti. | Saskaņā ar kopējo zonu katrai dalībvalstij būs vienāda tarifu tirdzniecības struktūra tirdzniecībai starp ārpuskopienas valstīm. Piemēram, ja A, B un C valstīm ir kopīgs tirgus nolīgums un A un B valstis veic tirdzniecību ar D valsti (kas nav dalībvalsts), tām būs vienāda tarifu tirdzniecības struktūra ar D valsti. |
Priekšrocības
- Brīvā tirdzniecība veicina visu dalībvalstu attīstību, veicinot katras dalībvalsts salīdzinošās priekšrocības, kas ļauj tām eksportēt tās preces vai pakalpojumus, kurās tām ir lielāka efektivitāte un tehniskās zināšanas salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm, un importēt preces, kurās tām ir mazāk priekšrocība.
- Vēl viena priekšrocība Brīvā tirdzniecība piedāvā apjomradītus ietaupījumus, kā arī lielākas nodarbinātības iespējas šādu dalībvalstu iedzīvotājiem.
- Brīvā tirdzniecība attīsta tirdzniecības attiecības starp dalībvalstīm, kā rezultātā attīstās arī dažādas sabiedrotās nozares, piemēram, Ceļojumi un Viesmīlība.
Trūkumi
- Brīvajai tirdzniecībai ir raksturīgs trūkums, ka tas noved pie dažu nozaru pilnīgas slēgšanas, kur citām dalībvalstīm ir salīdzinošas priekšrocības. Tā rezultātā ir pārāk liela paļaušanās uz šādiem produktiem, kas rada monopolistiskus apstākļus.
- Brīvā tirdzniecība, kas tiek veicināta ar reģionālās attīstības galveno mērķi, ir novedusi pie koncentrētas izaugsmes, un tikai dažas dalībvalstis iegūst lielāku vilces spēku nekā citas.
- Lai izvairītos no tādu preču un pakalpojumu apmaiņas, kas kaitē sabiedrības veselībai un valsts drošībai, tām ir nepieciešama dalībvalstu cieša uzraudzība.
Secinājums
Brīvās tirdzniecības zona ir viens no daudzajiem starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem, ar kura starpniecību dažādas valstis apvienojas, lai izveidotu konkurētspējīgu tirgus ainavu ar gala mērķi izveidot racionalizētāku tirdzniecības un tarifu struktūru. Turklāt šī joma veicina efektivitāti, paplašina tirgus bāzi dalībvalstīm. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka valstīm, kuras plāno piedalīties brīvās tirdzniecības zonā, ir jāizveido līdzsvarots kompromiss, lai nodrošinātu, ka vietējās rūpniecības konkurētspēja paliek neskarta, vienlaikus gūstot labumu no tās dalībvalstu lielākas pieprasījuma bāzes.
