Riska apetītes nozīme
Riska vēlme apzīmē riska pakāpi, likmi vai procentuālo daļu, ko indivīds vai organizācija (kuru paredz Direktoru padome vai vadība) ir gatavs pieņemt apmaiņā pret savu plānu, mērķiem un jauninājumiem.
Paskaidrojums
Saskaņā ar ISO 31000, riska pārvaldības standarts riska apetīti definē kā “Riska apmēru un veidu, kuru organizācija ir gatava turpināt, paturēt vai uzņemties”. Katram uzņēmumam vai indivīdam ir kaut kādas vēlmes, un, lai tos īstenotu, ir paredzēti stratēģiskie plāni vai mērķi. Lai piemērotu šos plānus, kā arī neskaidrību dēļ ir saistīti arī vairāki riski. Lai izmantotu noteikto mērķi, ir jāveic izmaksu un ieguvumu analīze un jānonāk līdz brīdim, kad uzņemto risku ir vērts uzņemties.
Piemērs
Pieņemsim, ka organizācija sagaida paplašināšanos citā valstī. Pašreizējā organizācijas tīrā vērtība ir gandrīz 800 miljoni USD. Uzņēmums riskus varēja uzņemties līdz 400 miljonu dolāru likmei, taču, kā nolēma vadība, uzņēmuma pieņemtā riska pakāpe nedrīkst pārsniegt 240 miljonus dolāru. Tādējādi uzņēmums ir iestatījis 30% no tīrās vērtības līmeni, un nevienam uzņēmuma vadītājam nav atļauts izlemt stāstu, kas uzņēmējdarbību ietekmē vairāk nekā tā noteiktais līmenis.
Riska apetītes veidi
Dažādos scenārijos vai entītijās tas var atšķirties. Riska uzņemšanas spējas kopumā ir šādas:
- Dažas organizācijas izvairās no riska vai vienmēr darbojas drošā zonā noteiktās uzņēmējdarbības jomās. Piemēram, lielie MNC lielākoties neuzrāda nekādu riska apetīti zaudēt reputāciju.
- Vēl viena iespēja būtu riska pieņemšana, bet diapazonā no minimāla līdz paraugam, kur vadība izlemj punktu, kas dod vislabāko riska un peļņas attiecību.
- Šajā variantā vadība izmēģina visas iespējas, kas varētu piedāvāt visveiksmīgākos rezultātus un iekļautos organizācijas vērtības kritērijos.
- Tas ir diezgan reti, bet to var redzēt uzņēmējdarbības vidē, kur neatkarīgi no riska pakāpes vadība piekrīt projektam vai mērķim, kas sola veselīgu atdevi.
Kā noteikt riska apetīti?
Dažreiz cilvēki to sajauc ar riska pārvaldību. Riska apetīte ir robeža, zem kuras vadība ir gatava sasniegt vai turpināt izvirzītos mērķus. Bet, pat izlemjot organizācijas vēlmi attiecībā uz saistītajiem riskiem, ir jāveic godīgas un stingras riska pārvaldības darbības. Pilnīgi izprotot sagaidāmos riskus no visiem stūriem, varētu novilkt robežu, lai atbalstītu pieņemamo līmeni. Tātad riska pieņemšana notiek vēlāk riska pārvaldības rutīnā.
Lai gan direktora padome ir atbildīga par uzņēmuma lēmumu veidošanu, riska apetītes dokumentu noformēšana un sagatavošana ir galvenā vadības atbildība. Uzņēmuma dažādu jomu vadītāji veic uzdevumu, lai izprastu riska līmeņus, un pēc tam to nosaka un iesniedz valdei izskatīšanai. Tad valde izlemj par doto priekšlikumu, vai tas atspoguļo risku reālo ainu vai nē, un ieņems nostāju tajā.
Lai novērtētu riskus, vadībai ir jāapsver un jāpadomā par dažiem jautājumiem, piemēram, kādi varētu būt nozīmīgi riski, ar kuriem saskaras organizācija, uzņēmuma riska uzņemšanās spējas, pakļautība bīstamībai, pamatojoties uz piedāvāto atlīdzību, un kvalitatīva rīcība analīzi, lai iegūtu skaitļus, ja tādi ir.
Pēc iepriekš minētā uzdevuma informācija tiek nosūtīta apstiprināšanai augstākajai vadībai, kura pēc detalizētas diskusijas un pārdomām to apstiprina un ļauj tam kļūt par uzņēmuma rakstisku politiku kā riska apetīti.
Riska apetīte pret riska toleranci
- Vispārīgi runājot, Riska apetīte un Riska tolerance tiek lietoti savstarpēji aizstājami, taču šiem terminiem ir atšķirīga nozīme. Riska apetīte apzīmē riska pakāpi, likmi vai procentuālo daudzumu, kas personai vai organizācijai jāsedz, lai virzītos uz priekšu ar saviem plāniem vai mērķiem. Draudi ir neatņemami no uzņēmuma centieniem, un tiem ir jāpieņem vadībai, lai turpinātu darbu.
- No otras puses, riska tolerance ir tad, kad ieguldītājs vai organizācija saglabātu komfortu, neskatoties uz zaudējumu uzņemšanos vai neskaidrību uzņemšanos. Riska izturība ir atkarīga no daudziem faktoriem, piemēram, finansiālās cerības, spēka, vecuma, pelnīšanas iespējām utt. Viena no populārākajām metodēm organizācijas vai indivīda riska tolerances līmeņa novērtēšanai ir anketas noformēšana un to aizpildīšana.
Svarīgums
- Tas ir būtisks solis, lai sasniegtu vispārējo risku vai riska pārvaldību organizācijā. Pēc riska pieņemšanas līmeņa izpratnes vai projekta, paplašināšanās vai mērķa nenoteiktību analīzes organizācija ir labākā formā, lai izstrādātu savu riska toleranci un riska pārvaldības politiku.
- Ja organizācija nezina par risku uzņemšanās risku, tā nevarētu ne maksimāli palielināt atdevi, ne samazināt pārmērīgos zaudējumus. Tātad, lai saglabātu efektivitāti riska un ieguvuma attiecībās, iepriekš jāaprēķina riska apetīte.
Priekšrocības
- Pēc riska vai riska pieņemšanas vēlmes noteikšanas organizācija varētu radīt līdzsvaru starp savu inovāciju un piesardzības politiku. Ja norādītais risks ir subjektu pieņemto līmeņu diapazonā, nav nepieciešams tērēt vairāk riska samazināšanas metodikās. Ja pašreizējās nepatikšanas ir ievērojami zemākas par noteikto vai uzņemto risku, organizācija varētu palielināt savu virzību uz papildu inovācijām vai paplašināt savus mērķus, līdz tiek sasniegta pieņemtā riska robeža.
- Papildus iepriekš minētajiem ieguvumiem vai priekšrocībām, precīzs uzņēmuma riska pieņemšanas līmeņa izteikums sniedz arī citas priekšrocības, piemēram, ļauj valdei vai vadībai pieņemt vairāk lēmumu, lai palielinātu atlīdzību, iespējama līdzekļu piešķiršana konkrētam projektam papildu priekšrocības, pārredzamības uzlabošana klientu, investoru, reitingu aģentūru un citu pušu acīs.
Secinājums
Galu galā plaša riska pārvaldība varētu ietvert risku pārvaldību, kas saistīti ar konkrētu projektu, mērķi vai darbību. Tagad tas kļūst Direktoru padomes vai Stratēģiskās komitejas vai jebkuras citas iestādes, kas spēj pieņemt lēmumu, atbildība par šāda priekšlikuma pieņemšanu vai nepieņemšanu, ņemot vērā piedāvāto risku un atdevi, un, ja jā, tad cik lielā mērā.
